Mājaslapu testētājs (QA jeb Quality Assurance tester) ir speciālists, kurš atbild par mājaslapu un tīmekļa lietojumprogrammu funkcionalitātes, lietojamības un veiktspējas nodrošināšanu un funkcionēšanu. Šī profesija ir būtiska modernajā tehnoloģiju pasaulē, kur tiešsaiste rīku klātbūtne ir kļuvusi par svarīgu faktoru uzņēmumu panākumos.

Vispārīgs mājaslapu testētāja profesijas apraksts

Mājaslapu testētāji strādā, lai pārliecinātos, ka tīmekļa produkti atbilst tehniskajiem standartiem, lietotāju prasībām un ir brīvi no defektiem (testētāju žargonā sakot bugs). Viņu darbs var ietvert manuālos testus, automatizētos testus, kā arī pilnīgu analīzi, lai atklātu un dokumentētu problēmas pirms mājaslapu publicēšanas vai uzlabošanas.

Mājaslapu testētāja pienākumi un atbildība

Mājaslapu testētājiem ir vairāki galvenie pienākumi, no kuriem svarīgākie ir:

  • Testēšanas procesa plānošana. Izstrādāt testēšanas stratēģijas un plānus, ņemot vērā projekta mērķus un prasības.
  • Testēšanas izpilde. Veikt manuālas un automatizētas testēšanas procedūras, lai novērtētu mājaslapas funkcionalitāti, lietojamību un veiktspēju.
  • Defektu reģistrēšana. Dokumentēt atrastos defektus un nepilnības, sniedzot skaidrus un saprotamus problēmas aprakstus.
  • Sadarbība ar izstrādātājiem. Strādāt ciešā sadarbībā ar izstrādātāju komandām, lai atrisinātu konstatētās problēmas, novērstu tās un nodrošinātu augstu produktu kvalitāti.
  • Testēšanas rezultātu analīze. Analizēt testēšanas rezultātus un sniegt ieteikumus par uzlabojumiem vai izmaiņām.
  • Testēšanas rezultātu dokumentācija. Sagatavot testēšanas atskaites un dokumentāciju, kas palīdzētu izprast testēšanas procesus un rezultātus.
  • Lietojamības testēšana. Novērtēt, kā lietotāji mijiedarbojas ar mājaslapu, piedāvājot ieskatus par to, kā uzlabot lietotāju pieredzi.

Šie pienākumi prasa koncentrēšanos, lielu uzmanību pret detaļām un stingru pieeju testēšanai, kā arī spēju strādāt dinamiskā darba vidē.

Kādām prasmēm jābūt mājaslapu testētājam?

Mājaslapu testētājam ir jābūt virknei prasmju, lai veiksmīgi veiktu savus pienākumus, tostarp:

  • Tehniskās prasmes jeb hard skills. Ja pirms 10 gadiem par testētaju pieņēma strādāt praktiski jebkuru cilvēku, kurš ir labs datoru lietotājs un saprot angļu valodu, tad šobrīd ir svarīga ir vismaz pamata izpratne par programmēšanas valodām (piemēram, Python, HTML, CSS, JavaScript) un tīmekļa tehnoloģijām. Testēšanas rīki: Prasme izmantot testēšanas rīkus un programmatūras (piemēram, Selenium, JIRA, TestRail, Postman). Ja plāno automātiskā, nevis manuālā testētāja karjeru, tad prasības uz tehniskajām prasmēm ir vēl augstākas.
  • Analītiskā domāšana. Spēja analītiski vērtēt datus un identificēt problēmu cēloņus..
  • Personiskās un komunikācijas prasmes jeb soft skills. Pacietība, uzmanības noturība, vērīgums pret detaļām, spēja noteikt pat mazākās neatbilstības vai kļūdas, spēcīgas verbālās un rakstiskās komunikācijas prasmes, lai skaidri nodotu informāciju citiem komandas locekļiem, jo ne visiem izstrādātājiem patīk, ka viņu darbā atrod defektus
  • Zināšanas par UX: Vismaz bāzes izpratne par lietotāju pieredzes (UX) principiem.

Kādai izglītībai jābūt mājaslapu testētājam?

Mājaslapu testētāja profesijai nav stingru izglītības prasību, tomēr vairumā gadījumu darba devēji dod priekšroku cilvēkiem ar augstāko izglītību IT, datorzinātņu, inženierzinātņu vai līdzīgās jomās. Daudzi testētāji ir ieguvuši starptautiskos sertifikātus testēšanas jomā (piemēram, ISTQB, ko par apmēram 200 eiro online var nokārtot arī Latvijā), par kuru lietderību strīdās pat speciālisti, bet kas tomēr var uzlabot viņu konkurētspēju darba tirgū. Turklāt praktiskās pieredzes iegūšana kvalifikācijas laikā vai prakses programmās ir vērtīgs papildinājums, kas var palīdzēt veiksmīgāk atrast darbu šajā sfēŗā.

Kā ar šo profesiju var nopelnīt naudu?

Lai nopelnītu naudu, strādājot par mājaslapu testētāju, ir vairāki ceļi, ko var izskatīt:

  1. Darbs ofisā uzņēmumā. Lielākā daļa mājaslapu testētāju strādā uzņēmumos, kas nodrošina IT pakalpojumus, tehnoloģiju uzņēmumos vai digitālā mārketinga aģentūrās. Bet šādu klātienes vakanču ārpus Rīgas nav daudz, tāpēc jārēķinās, ka būs jāmeklē citi ceļi.
  2. Freelance darbs. Daudzi testētāji izvēlas strādāt kā neatkarīgi speciālisti, piedāvājot savus pakalpojumus tiem klientiem, kuriem nepieciešami līdzekļi mājaslapu testēšanai. Nereti darbs notiek neklātienē un ir piemērots speciālistiem, kas dod priekšroku strādāt no mājām. Ārzemju resursos, tādos kā Upwork, LinkedIn ir atrodamas šādas vakances.
  3. Konsultāciju pakalpojumi. Ir testētāji, kas kļūst par konsultantiem, palīdzot uzņēmumiem izstrādāt testēšanas stratēģijas un nodrošinot apmācību.
  4. Mācības un kursi. Dažkārt testētāji var dalīties savās zināšanās, organizējot apmācības vai veidojot tiešsaistes kursus, kas palīdz citiem apgūt testēšanas prasmes. Te gan būs vajadzīgas arī prasmes labi skaidrot.

Kopumā mājaslapu testētāja profesija ir pieprasīta un piedāvā plašas iespējas profesionālai attīstībai un ienākumu gūšanai. Ar tehnoloģiju attīstību un digitalizācijas nozīmes pieaugumu cilvēku dzīvē, šīs profesijas, gan manuālo, gan automatizēto testētāju nozīme turpina pieaugt.

Kāda ir mājaslapu testētāja alga dažādās valstīs?

Mājaslapu testētāju algas būtiski atšķiras atkarībā no valsts, pieredzes līmeņa un kompānijas specifikas. Jāatzīmē, ka testētāju algas ir vienas no zemākajām IT sfērā, tomēr tās vienalga ir augstākas nekā daudzās citas profesijās. Daži vidējie algas rādītāji:

  • Aptuveni 70 000 – 100 000 USD gadā, atkarībā no pieredzes un uzņēmuma lieluma.
  • Lielbritānijā. Aptuveni 25 000 – 45 000 GBP gadā.
  • Vācijā. Aptuveni 45 000 – 65 000 EUR gadā.
  • Igaunijā. Aptuveni 15 000 – 30 000 EUR gadā.
  • Indijā. Aptuveni 300 000 – 800 000 INR gadā.
  • Latvijā pieredzējušam automatizācijas testēšanas speciālistam maksā vairāk par 30 000 EUR gadā.

Ir svarīgi saprast, ka algas var mainīties arī atkarībā no reģiona un atsevišķām prasībām.

Atsauksmes no mājaslapu testētājiem ārzemēs

Daudzi mājaslapu testētāji norāda, ka viņu darbs interesants, tā ir dinamiska un lieliska pieredze, kas ļauj tiem strādāt ar modernām tehnoloģijām un risinājumiem. Testētāji arī augstu novērtē iespēju strādāt komandā un redzēt rezultātus, kas uzlabo lietotāju pieredzi. Tomēr daži min nopietnus izaicinājumus, piemēram, nepieciešamību sekot līdzi ātrām tehnoloģiju izmaiņām un elastību mainīgajās projektu prasībās. Kā saka Elsa  savā YouTube kanālā, no vienas puses, “ieejas slieksnis” profesijā ir diezgan zems, un prasību, salīdzinot ar izstrādātāju, ir mazāk, bet no otras, mūsdienās testētāju darbu uzsākot, ir daudz pamatīgakas prasības, nekā pirms padsmit gadiem, un vienalga ir vajadzīgas diezgan pamatīgas tehniskās zināšanas un iemaņas. Vairums testētāju uzskata, ka, strādājot šajā jomā, ir iespējas ne tikai attīstīt savas tehniskās prasmes, bet arī uzlabot savas komunikācijas un sadarbības spējas, kas komandas darbā ir neatsverams pluss. Karjeras izaugsme ir daudzveidīga – var kļūt par automātisko testētāju (ja strādā manuāli), testētāju komandas vadītāju jeb team lead, menedžeri vai pašam pārkvalificēties par izstrādātāju.